Feliz Natal jeb Priecīgus Ziemassvētkus no Portugāles

Portugāle bija pirmā Eiropas valsts, caur kuru Rietumeiropa tika iepazīstināta ar Toyota automašīnām. Portugāle ir dziļi reliģioza valsts, 90% no visiem iedzīvotājiem ir katoļi, kas arī nosaka to, kādi svētki un svinamās dienas šeit tiek atzīmētas.

Ziemassvētki portugāļiem ir vieni no visgaidītākajiem svētkiem un, klasiskajām tradīcijām pievienojot nacionālo šarmu un kolorītu, Ziemassvētku laiks šajā Eiropas dienvidu valstī kļuvis par krāšņu festivālu.

Būtiska portugāļu Ziemassvētku tradīcija ir Bētlemes ainas izveide – teju ikvienā ģimenē, gaidot Ziemassvētkus, mājā vai pie mājas tiek atrasta īpaša vieta, kur attēlota Jēzus bērniņa nākšana pasaulē Bētlemes kūtiņā. Obligāta sastāvdaļa ir silīte, Jāzepa un Marijas tēli un mazais bēbītis. Katra ģimene šo ainu papilda pēc savām radošuma iespējām, pievienojot trīs Austrumu gudro tēlus, ganu ar aitām un, izmantojot dažādus materiālus, veido skaistu fona ainavu. Piemēram, stikla gabaliņi izmantoti ezeru atainošanai, akmeņi, māls un sūnas, lai attēlotu kalnus, audumi un kaltēti augi kūtiņas iekārtojumam. Jēzus piedzimšanas aina kā īpaša svētku dekorācija tiek izmantota arī tirdzniecības centros un daudzās publiskās vietās. To izspēlē īpašās teātra izrādēs, rāda uz ielām, skolās, izmantojot daudzveidīgas dekorācijas un iesaistot papildu personāžus. Interesanti, ka Ziemassvētku vecītim šajās ainās vietas nav un vispār mums pazīstamais vecīša tēls sarkanā cepurē ar mēteli un baltu bārdu Portugālē netiek popularizēts.

Tāpat kā visā Rietumeiropā Ziemassvētku gaidīšanas laikā krāšņā svētku rotā ietērpjas ikviena pilsēta, ciems un apdzīvota vieta. Tiek rotātas mākslīgās egles un dabā augošie koki un krūmi, ar rotājumiem portugāļi neskopojas, radot iespaidu par krāšņu gaismas festivālu.

Ziemassvētku vakarā ģimene sēžas pie galda un svinīgās noskaņās bauda svētku vakariņas, ko dēvē par “Ceia de Natal”. Galdā noteikti ir menca vai kāda cita zivs ar dārzeņiem un vārītiem kartupeļiem. Portugāles ziemeļos svētku vakariņā būs arī gardi pagatavota jēra gaļa, bet dienvidos kāds cūkgaļas ēdiens. Desertā tiek pasniegti dažādi saldumi, žāvēti augļi, rieksti un salda Ziemassvētku kūka “Bolo rei” ar cukurotiem augļiem. Šajā kūkā parasti iecep divus pārsteigumus – spēļu gredzenu vai medaljonu un vienu svaigu pupu. Tam, kurš saņems gabalu ar gredzenu vai medaļu, nākamajā gadā veiksies, bet tam, kurš pupu – nākamajos Ziemassvētkos būs jācep “Bolo rei” kūka pārējai ģimenei.

Pēc vakariņām ģimene dodas uz īpašo Ziemassvētku pusnakts misi baznīcā “Missa do Galo”, bet atgriežoties mājās izdala zem eglītes iepriekš slepus saliktās dāvanas. Starp citu, Portugālē bērni tic, ka dāvanas tiem sarūpē Jēzus bērniņš nevis Santa Klauss.

Pirmos Ziemassvētkus Portugālē dēvē par “Consoada”.  Ļaudis iziet ielās, ģimenes viesojas viena pie otras un ietur kopīgas svētku pusdienas. Tiek pieminēti arī mirušie ģimenes locekļi un viņiem par godu uz pusdienu galda noliek papildu traukus un simboliski tiek piedāvāts ēdiens. Tieši šajā dienā daudzās portugāļu mājās dedzina ozola bluķi, kas simbolizē jaunas dzīves sākumu un visu veco kreņķu aizmiršanu. Turpmākās nedēļas līdz pat Zvaigznes dienai 6. janvārī ļaudis mazās grupiņās staigā pa ielām un dzied Ziemassvētku korāļus, obligāts atribūts ir Jēzus bērniņš – tas var būt gan kā lelle, gan pārģērbies kāds no dziedātājiem.

Lielā svētku svinēšana (ieskaitot Jaunā gada sagaidīšanu) Portugālē beidzas Zvaigznes dienā 6. janvārī un svētku izskaņu sauc par “Dia de Reis”.